Galvenie riski, ko īpašnieki min
- Mehāniski bojājumi (skrāpētas grīdas, sagrauzti mēbeļu stūri).
- Smakas un higiēnas problēmas (īpaši, ja dzīvnieks netiek kopts).
- Troksnis (suņu riešana, kas traucē kaimiņiem).
- Lielāki komunālie rēķini (piemēram, bojātas santehnikas vai durvju dēļ).
Kā līgumā atrunāt mājdzīvnieku jautājumu?
- Atļauja vai aizliegums
- Līguma punktā skaidri norādīt: “Īrniekam ir/ nav atļauts turēt mājdzīvniekus.”
- Ja ir atļauts – precizēt, kādus (suns, kaķis, putns).
- Papildu drošības depozīts
- Standarta depozīts: 1–2 mēnešu īres maksa.
- Ar mājdzīvniekiem bieži piemēro +0,5 līdz 1 mēnesi kā “dzīvnieku depozītu”.
- Atbildība par bojājumiem
- Līgumā norādīt, ka īrnieks sedz visus izdevumus, kas radušies dzīvnieka dēļ.
- Apdrošināšana
- Īpašnieks var prasīt, lai īrnieks noslēdz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas sedz iespējamos bojājumus.
- Regulāra īpašuma apskate
- Vienoties par pārbaudēm ik pēc 6 vai 12 mēnešiem, lai pārliecinātos par dzīvokļa stāvokli.
Īpašnieka ieguvumi, ja atļauj mājdzīvniekus
- Plašāks īrnieku loks – ap 30–40% īrnieku meklē mājokli ar dzīvniekiem.
- Augstāka īres maksa – īpašnieki var prasīt +5–10% no tirgus cenas.
- Ilgāks īres termiņš – īrnieki ar dzīvniekiem biežāk paliek ilgāk, jo atrast citu piemērotu mājokli ir grūtāk.
Praktiskais piemērs
- Īres maksa: 600 €/mēn.
- Papildu depozīts: +600 € (kopā 1200 €).
- Apdrošināšana: 50 €/gadā (sedz līdz 5000 € bojājumus).
- Rezultāts: īpašnieks ir pasargāts, īrnieks – apmierināts, jo var dzīvot kopā ar savu mīluli.
Kopsavilkums
- Mājdzīvnieki nav šķērslis veiksmīgai īrei – tie ir pārvaldāmi ar korektu līgumu.
- Papildu depozīts un apdrošināšana ir labākie instrumenti īpašnieka drošībai.
- Pareiza komunikācija un caurspīdīgi noteikumi palīdz izvairīties no konfliktiem.