Pēdējos gados nekustamo īpašumu tirgū bieži dzirdama frāze “Pērc tagad, refinansē vēlāk”. Ideja ir vienkārša: iegādājies īpašumu ar esošo procentu likmi, bet nākotnē, kad likmes samazināsies, pārkreditē aizdevumu uz izdevīgākiem nosacījumiem. Vai šis princips darbojas Latvijā, un vai tas tiešām ir drošs risinājums pircējiem 2025.–2026. gadā?
2025. gadā daudziem mājokļu pircējiem un kredītņēmējiem ir aktuāls jautājums: vai labāk izvēlēties fiksēto procentu likmi vai palikt pie mainīgās (Euribor + marža)? Pēc straujā Euribor kāpuma 2022.–2023. gadā un pakāpeniskā krituma 2024.–2025. gadā, izvēle kļūst īpaši sarežģīta. Bankas piedāvā dažādus produktus – fiksētās likmes uz 3, 5 vai pat 10 gadiem, kā arī kombinētos risinājumus. Kā izvērtēt, kurš variants ir izdevīgāks tieši tev?
Kopīpašums ir bieža parādība Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Tas visbiežāk rodas mantojuma rezultātā, kad māja vai dzīvoklis tiek pārrakstīts vairākiem radiniekiem. Sākumā šķiet, ka tā ir taisnīga un vienkārša sistēma – visi kļūst par līdzīpašniekiem. Tomēr praksē kopīpašums bieži vien kļūst par konfliktu un tiesvedību iemeslu.
2025. gadā, kad cilvēki arvien vairāk domā par īpašuma vērtības saglabāšanu un efektīvu izmantošanu, ir svarīgi saprast – kādas ir kopīpašuma īpatnības, riski un iespējamie risinājumi.
Investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr ir bijušas populāras Latvijā. Īpašumu uzskata par drošāku ieguldījumu nekā akcijas vai kriptovalūtas, jo tas ir taustāms un vienmēr saglabā noteiktu vērtību. Tomēr, lai izvērtētu, cik izdevīgs ir konkrēts darījums, nepietiek ar intuīciju – ir jāzina, kā aprēķināt ROI jeb atdevi no investīcijām.
ROI palīdz salīdzināt dažādus īpašumus savā starpā, izvērtēt riskus un saprast, vai konkrētais ieguldījums atbilst investora mērķiem.
“Ilgtspējība” ir viens no populārākajiem vārdiem nekustamā īpašuma tirgū pēdējos gados. To izmanto gan attīstītāji, gan arhitekti, gan bankas, piedāvājot īpašus “zaļos kredītus”. Tomēr daudziem joprojām ir neskaidrs – ko tieši nozīmē ilgtspējīga māja un vai tā patiešām atmaksājas? Vai tā nav tikai mārketinga stratēģija?
Patiesībā ilgtspējīga māja ir ne tikai modes lieta. Tā ir māja, kas patērē mazāk resursu, rada mazāku ietekmi uz vidi un ilgtermiņā samazina izmaksas īpašniekam. 2025. gadā šī tēma ir īpaši aktuāla, jo energoresursu cenas turpina svārstīties, klimata pārmaiņu jautājumi kļūst arvien nopietnāki, un pircēji sāk rēķināt ne tikai pirkuma cenu, bet arī ekspluatācijas izmaksas nākamajiem 20–30 gadiem.
Hipotekārais kredīts ir galvenais instruments, ar kura palīdzību Latvijas iedzīvotāji iegādājas mājokļus. Vairāk nekā 70% dzīvokļu un māju tiek pirkts ar bankas finansējumu. Tāpēc procentu likmju dinamika tieši ietekmē to, cik aktīvs ir tirgus un cik daudz cilvēku var atļauties sev jaunu mājokli.
2022.–2023. gadā piedzīvojām šoku – Euribor likmes no vēsturiski zemā līmeņa (0% vai pat negatīvas) strauji pieauga līdz 4–5%. Rezultāts: kredītņēmējiem ikmēneša maksājumi pieauga par simtiem eiro, un daudzi pircēji atlikta ieceres iegādāties mājokli. Tomēr 2024. gada otrajā pusē parādījās pirmās stabilizācijas pazīmes, un 2025. gadā redzams, ka likmes pakāpeniski samazinās.
Bet vai šī tendence ir stabila? Un kā tieši tā ietekmē pircēju uzvedību Latvijā?
Īpašuma iegāde vai īre bieži ir emocionāls process — mēs iemīlamies skaistā dzīvoklī vai mājā un gribam to pēc iespējas ātrāk. Tomēr steigā pieņemts lēmums var beigties ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Šeit ir biežākās kļūdas, kas no “pārsteidzīga lēmuma” var novest līdz “juridiskām problēmām”.