Latvijā jau vairāk nekā 25 gadus pastāvējusi piespiedu dalītā īpašuma problēma, kad daudzos gadījumos zeme zem ēkām pieder citiem īpašniekiem. Likumdevējs to ir centies risināt, tomēr līdz rezultātam netika – arvien īpašumi bija dalīti un radās strīdi par augstām nomas maksām.

Iepriekš iebildumi par 4% griestiem izskanēja no zemes īpašnieku pārstāvjiem. 

Turklāt Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka nedrīkst piespiedu kārtā samazināt zemes īpašniekam maksājamo nomu. 

Pērn stājās spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tādējādi agrāk noteiktā nomas maksa, ko zemes īpašnieki ar būvju īpašniekiem noteica pēc vienošanās vai ar tiesas spriedumu, vairs nav spēkā.

Maksa – 4% no zemes kadastrālās vērtības – sastāv no divām komponentēm, viena 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības ir zemes nodoklis, bet 2,5% ir daļa, kas ir atlīdzība jeb ienākums no īpašuma.

Satversmes tiesa nosprieda, ka zemes lietošanas tiesības, kas aizstāja līdz tam pastāvējušo zemes piespiedu nomu, atbilst Satversmei, bet likumā noteiktā zemes lietošanas maksa neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam.

Kā tas izpaudīsies? Līdz 2024. gada 1. jūlijam zemes īpašnieki nevar prasīt vairāk par valstiski regulētajiem 4% nomas maksas, bet pēc šī datuma zemju īpašnieki varēs noteikt savu nomas maksu, ja Saeima līdz tam, neizstrādās jaunu likumprojektu.

Bet vai jūs zinājāt, ka šogad ir stājies spēkā dalītā īpašuma izbeigšanas likums? Par to visu nākamajā rakstā.